Nejaušības? Hmm...
15. decembris, 2019 pl. 22:41,
Nav komentāru
Tas notika pirms dažām dienām. Es runāju ar vienu paziņu, kas ieteica uzzvanīt terapeitei Kristīnei Makai. Mēs runājām pirmo reizi - par šo un to, līdz viņa izstāstīja man par kādu grāmatu. Par grāmatu "Rokot dziļāk"... Vēl pārprasīju grāmatas nosaukumu, un mazliet vēlāk viņa atsūtīja arī "skrīnšotu". Šobrīd tas šķiet neticami, ka par šādu grāmatu nebiju pat dzirdējusi, bet tagad tā atrodas man blakus uz dīvāna... un esmu to izlasījusi. Un es nesaprotu, kā es varēju palaist garām ko TĀDU! Grāmatu, kuru lasot man likās, ka esmu to jau kaut kad lasījusi, brīžiem - ka esmu to pati rakstījusi... Jo tā bija par mani, par manu dzīves sajūtu, par radītāju manī, par pašas izloloto piezīmju grāmatu, ko biju izsapņojusi un realizējusi dzīvē, par vārdiem, ko biju izvēlējusies rakstīt, un te nu tie bija manā acu priekšā Frenas Sorīnas izpildījumā. Protams, citādi, bet vienlaikus tik tuvi. Visa mana dārza sajūta, tikai pasniegta "citā mērcē" - par radošumu, dzīves pieņemšanu, nesteigšanos, pacietību, meditāciju. Vēl un vēl. Un esmu to izlasījusi tagad, kad DĀRZA TERAPIJA jau vairākus mēnešus radīta - ar to pašu sajūtu... Mēdz teikt, ka dzīvē ir nejaušības, un šī varētu būt viena no tām, bet man tomēr labāk gribētos citēt mācītāju Jāni Vanagu, kurš savulaik man intervijā žurnālā UNA teica citu vārdu. Dievjaušības. Manuprāt, tas skan daudz precīzāk.