Viņam ir 3,5 gadi. Viņš katru dienu mani pārsteidz, uzdāvinot čiekurus. Viņš tos salasa dārziņā zem egles, paslēpj savā skapītī un vēlāk, kad eju viņam pakaļ, saka – mammu, man tev ir pārsteigums! Un tā katru dienu. Man ir daudz čiekuru. Un, kad tie izžūst, no tiem birst sēklas. Daudz! Kādu dienu es nolēmu pārsteigt savu mazo dēliņu. Vispirms mēs kopā iestādījām sēkliņas, un bijām pacietīgi... Līdz vienu dienu tās parādījās. Mazas eglītes. Līdz šim ik gadu stādījām sīpolus lokiem un sējām puķu sēklas, vasarā audzējām gurķus, skatoties, kā mazie pārtop lielos, un tomātus, vērojot, kā zaļie nokrāsojas sarkani. Bet tagad mēs audzējam egles. Kurš to būtu domājis?
0
