Idejas, kas neizgaist
Man dārzs ir vieta, kur atpūsties, sakārtot sevi un radīt idejas. No visām idejām, kas iešaujas galvā, ir tādas, kas paliek un prom netaisās. Un es pat īsti nezinu, kāpēc tās neaizskrien tālāk. Taču pēc pieredzes zinu, ka šo domu zobratu vairs nevar apstādināt, tas griežas un joņo arvien ātrāk, piesaistot arvien jaunas idejas, lai nonāktu līdz iedomātajam mērķim. Tās dīvainās neredzamās krustceles ir dīvainas tādēļ, ka īstenībā jau nav nekādu krustceļu. Jo tu zini, ka dodies pa pareizo ceļu. Un šaubas, kas glūn no dzīlēm – tādas kā „tu taču to nevari!” vai arī – „ko tu sasapņojies?” – tādos brīžos ir bezspēcīgas. Tā notika arī šoreiz, kad nolēmu radīt piezīmju grāmatu "Mans dārzs". MAN ŠOBRĪD IR LIELS PRIEKS TO TURĒT SAVĀS ROKĀS.
Es zinu, ka šis plānotājs ikvienam, kuram ir savs dārzs, ļaus efektīvi plānot dārza darbus.